|
|
 |
 |
 |
 |
 |
|
|
 |
 |
sestdiena, 4. septembris |
|
|
| Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte" |
pulciņu galerijas |
|
|
| Nometne "Bella līgo Leiputrijā" Lapa: [1][2][3][4][5]
“Bella līgo Leiputrijā”
Kā katru gadu – un šogad jau vienpadsmito reizi – viena no Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” rīkotajām nometnēm bija “Bella līgo Leiputrijā”. No 14. -20. jūnijam lieliskā dabai un cilvēkiem draudzīgā atpūtas parkā “Leiputrija”, kas atrodas tepat netālu no Rīgas – Ādažos meža ielokā krāšņas pļavas malā. Nometnē piedalījās 36 dalībnieki no Rīgas, Mārupes, Auces, Aizkraukles, Saldus un Ikšķiles.
Ik gadu nometne Bella atrod un iepazīst jaunu vietu un līdz šim bijusi daudzās skaistās vietās Latvijā- Mazalacā, Dundagā, Augstkalnē, Aizkrauklē, Vecbebros, Vietalvā, Skrīveros... Tādēļ nometnei jau ir savs pastāvīgo cienītāju pulciņš, no kuriem aktīvākie piesakās jau februārī.
Šī gada moto bija Jāņu tradīciju mācīšanās un to netraucēja arī vēsais un lietainais laiks. Nometnes dalībnieki apguva līgotnes un rotaļas, iemācījās darināt vainagus un sakārtot jaukus puķu pušķus, uzzināja, kā Jāņus svinēja sendienās.
Plašās pļavas un sporta laukumi lieliski noderēja sportiskām aktivitātēm un... meža zemeņu un tēju lasīšanai. Kā allaž lielu piekrišanu guva arī talantu un frizūru konkurss. Un , protams, saulgriežu nakts trase - pusnaktī sākta, mazliet bailīga , mazliet vēsa, pēdējā komanda Bezbailīgie uz starta devās tikai īsi pirms saules lēkta un izrādījās visātrākie:) Viņus sveica nenogurstošais varžu un dzegužu apvienotais kopkoris.
Pārgājienā uz Franču kurgānu redzējām ierakumus, kas izveidoti japāņu filmai par I Pasaules karu,uzzinājām par Ādažu poligona aizsargājamām teritorijām, augiem un dzīvniekiem, satikām stirnu un glodeni.
Nometnes kulminācija bija sestdiena, kad, spītējot lietum, tika savāktas jāņuzāles, lai pušķotu mājiņas un vītu vainagus. Visu dienu notika gatavošanās vakara pasākumam, kas , kā solīts, notika līdz krišanai. Saules rietu pavadījām ar kopīgi dziedātu Spīguļo , saulīt!... un tikām uzklausīti- lietus rimās, kad bijām kopīgi aplīgojuši laukus, pļavas un arī šīs vietas viesmīlīgos saimniekus. Pēc tam rotaļas, dziesmas, ugunskura kurināšana un pirti iešana, Jāņiem piederīga mielošanās un lēkšana pāri ugunskuram. Paši izturīgākie patiešām sagaidīja saules lēktu pāri priežu galotnēm un varēja ieraudzīt, kā saulīte rotājās.
Pēdējā diena sākās lēni mostoties un kārtojoties prom braukšanai. Mājupceļš gan bija ar mazu līkumiņu un atgriešanos ierastajā civilizācijā- ar veikaliem un iepirkšanās iespējām. Iepazinām Minhauzena muzeju Duntē, kur visi dalībnieki pēc piknika saņēma diplomus ar šīs nometnes tituliem un panākumiem.
Pusei nometnes dalībnieku šī bija pirmā nometne viņu mūžā, ar jaunu pieredzi sadzīvot ar citiem bērniem, tikt galā ar savām mantām un sevi pašu. Nedēļa bez vecākiem, datoriem un veikaliem dažiem šķita ļoti gara, citiem - lielisks piedzīvojums, no kura bija žēl šķirties. Arī mums skolotājām – divām Ilzēm, Laimai un Laurai. Uz tikšanos nākamajā gadā citā Bellas nometnē!
|
|
|
 |
 |
|